Psihoterapija, ko sauc arī par sarunu terapiju, ir metode, kurā cilvēks kopā ar profesionāli strādā pie emocionāliem jautājumiem. Tā var palīdzēt pārvarēt sēras, pārvaldīt stresu vai risināt attiecību un atkarību problēmas. Psihoterapija ir vieta, kur iespējams atklāti runāt par savām domām un emocijām, veicinot pašapziņu un dziedināšanu.
Varbūt jūs domājat, ka jūsu problēmas nav pietiekami nopietnas, lai meklētu palīdzību, vai arī neesat pārliecināts, kā tieši terapija jums var palīdzēt. Patiesība ir tāda, ka jebkurš cilvēks var gūt labumu no dziļākas izpratnes par savām emocijām. Vienkārši saruna ar profesionāli, kurš ir apmācīts uzklausīt un vadīt, var būtiski mainīt to, kā jūs uztverat sevi un savas dzīves pieredzes.
Mūsu terapeiti ir apmācīti palīdzēt jums izteikt savas domas, apstrādāt emocijas un izzināt tās, nodrošinot drošu un neitrālu vidi, kurā jūs tiksiet sadzirdēts un saprasts.
Ar ko var palīdzēt psihoterapija?
Nav nepieciešams būt krīzes situācijā, lai gūtu labumu no psihoterapijas. Tā nav domāta tikai tiem, kuriem ir diagnosticēti garīgās veselības traucējumi, bet var palīdzēt arī plašā emocionālo un psiholoģisko problēmu spektrā, piemēram:
Trauksme vai pastāvīga pārņemšana ar domām
Grūtības pārvaldīt stresu vai atgūties pēc sarežģītiem notikumiem
Zems pašvērtējums vai pārmērīgs kautrīgums
Trauma vai vardarbības pieredzes apstrāde
Depresija, skumjas, sēras vai pastāvīga tukšuma sajūta
Neparedzamas garastāvokļa svārstības
Grūtības veidot un uzturēt veselīgas attiecības
Atkārtoti destruktīvu attiecību modeļi
Seksuālās problēmas
Pielāgošanās zaudējumiem (tuva cilvēka nāve, šķiršanās, darba zaudējums)
Ēšanas traucējumi
Paškaitējoša uzvedība
Obsesīvas domas vai kompulsīvas darbības
Panikas lēkmes vai fobijas, kas traucē ikdienas dzīvei
Kā terapija var palīdzēt?
Terapijas mērķis nav diagnosticēt, kas ar jums nav kārtībā, bet gan palīdzēt jums izprast savu pieredzi un emocijas. Dzīves notikumi, īpaši sāpīgi piedzīvojumi, ietekmē mūsu domāšanu un izjūtas. Jūsu terapeits palīdzēs jums izpētīt šīs pieredzes ar ziņkārību un līdzjūtību, nevis nosodījumu vai etiķetēm.
Strādājot ar terapeitu, jūs varat:
✔️ Izteikt emocijas un tās apstrādāt drošā vidē
✔️ Izprast dziļākos dzīves modeļus un iekšējās cīņas
✔️ Atklāti runāt par tēmām, kuras citur nav iespējams apspriest
✔️ Apgūt veselīgākus veidus, kā tikt galā ar stresu, bailēm un nenoteiktību
✔️ Mainīt negatīvus domāšanas un uzvedības modeļus
✔️ Uzlabot attiecības – gan ar citiem, gan ar sevi
✔️ Labāk izprast jebkādas garīgās veselības diagnozes, ja tādas ir saņemtas
✔️ Atveseļoties no iepriekšējas traumas
✔️ Pilnveidot komunikācijas prasmes un attīstīt spēju pieņemt dažādību citos
Psihoterapija var būt transformējošs process, kas palīdz jums justies pārliecinātākam par savām emocijām, izvēlēm un nākotni.
Dažādas pieejas psihoterapijā
Terapija nav tikai sarunas. Atkarībā no jūsu vajadzībām un vēlmēm sesijās var izmantot arī radošas metodes, piemēram, mākslu, mūziku, drāmu vai kustību terapiju. Tomēr pats svarīgākais terapijas elements ir attiecības ar terapeitu – tieši šī saikne padara terapijas procesu jēgpilnu.
Psihoterapija var notikt dažādos formātos:
Individuālās terapijas sesijas
Terapija pārim vai ģimenes locekļiem
Grupas terapija
Sesijas var norisināties klātienē, pa tālruni vai tiešsaistē, piedāvājot elastību un pielāgojot terapijas procesu jūsu vajadzībām.
Ko sagaidīt terapijas sesijā?
Katram terapeitam ir savs piegājiens, bet būtība ir vienkārša: jūs runājat, viņi klausās – patiešām klausās. Daži terapeiti ļaus jums pašiem noteikt sarunas gaitu, citi var piedāvāt vingrinājumus vai uzdot jautājumus, kas palīdz saskatīt lietas jaunā perspektīvā. Taču viņi nepasaka, ko tieši jums darīt – viņi palīdz jums pašiem atrast savas atbildes.
Atvērties var būt grūti sākumā. Ir normāli justies neērti, apmulsuši vai pat emocionāli. Jūs varat raudāt, justies neapmierināti vai piedzīvot emocijas, kuras negaidījāt. Tas viss ir normāli. Jūsu terapeits ir tur, lai palīdzētu jums droši apstrādāt šīs emocijas. Laika gaitā terapija var palīdzēt jums labāk izprast attiecības, domāšanas modeļus un savu pašizjūtu.
No kurienes nāk psihoterapija?
Ilgi pirms mūsdienu psiholoģijas attīstības dažādas kultūras jau bija izveidojušas savus veidus, kā risināt emocionālās un psiholoģiskās sāpes. Zinātniskā pieeja cilvēka prāta izpētei sāka attīstīties 19. gadsimtā. 1879. gadā Vilhelms Vunds (Wilhelm Wundt) izveidoja pirmo psiholoģijas pētniecības laboratoriju. Neilgi pēc tam Zigmunds Freids (Sigmund Freud) ieviesa ideju par emocionālo problēmu pārvarēšanu ar sarunām.
20.gadsimtā attīstījās daudzi jauni psihoterapijas virzieni. Tādas personības kā Karls Jungs, Melānija Kleina, Karls Rodžerss un Džons Bolbijs būtiski paplašināja mūsu izpratni par cilvēka prātu un radīja daudzveidīgus terapeitiskos modeļus.
Mūsdienās psihoterapija ir aktuālāka nekā jebkad. Tā ietekmē izglītību, politiku, uzņēmējdarbību, mākslu un daudzas citas dzīves jomas. Jautājumi par identitāti, emocijām, atmiņām un personīgo izaugsmi ir tikpat svarīgi kā pirms simts gadiem.
Lai arī kas jūs atvestu uz terapiju, tā ir iespēja labāk izprast sevi un veikt nozīmīgas pārmaiņas savā dzīvē.